1.1 Putnu migrācija notiek pavasara, vasaras un rudens periodos. Latvijas jūras piekrastei ir tipiska intensīva Baltijas jūrā un Rīgas līcī ziemojošo putnu kustība. Lielākā aktivitāšu pakāpe tiek novērota sekojošos periodos: MAR beigas – viss APR – MAY sākums (pavasara migrācija) un augusta beigas – viss OCT (rudens migrācija). Izteikta vasaras putnu migrācija novērojama JUL – AUG un ziemas pārvietošanās notiek DEC – JAN. Pēdējā vairāk raksturīga Latvijas rietumu un piekrastes reģioniem. Putnu migrāciju (vai pārvietošanos) dažādos gada periodos var ietekmēt laika apstākļi.
Radiolokators mēra putnu blīvumu, izmantojot skalu no nulles līdz astoņi, sekojošā veidā:
0 = Putni nav novēroti
8 = Maksimālais putnu blīvums.
Latvijā, īpaši tās rietumu daļās, putnu blīvums sezonālās migrācijas laikā bieži pēc skalas sasniedz 6-8.
Visintensīvākā putnu pavasara migrācija tiek atzīmēta APR otrajā un trešajā dekādē. Tomēr šie periodi dažādos gados var paplašināties no MAR beigām līdz APR beigām atkarībā no specifiskiem laika apstākļiem. Diezgan bieži novērotās putnu migrācijas blīvums pārsniedz skalas skaitli 6. Pamata laika apstākļu parametri un to tendences, kas izraisa masveida pavasara migrāciju (tās viļņus), ir sekojoši: augsta un krasi kāpjoša gaisa temperatūra un mākoņu tips (skaidras debesis, Ci mākoņi)
1.2.1 Migrācijas veidi un augstumi
Putnu pavasara migrācija notiek plašā frontē pāri visai Latvijai. Baltijas piekrastes zonās (līdz 20 km no krasta) atzīmēta ūdensputnu dominēšana, bet Latvijas kontinentālajā daļā dominē mazu zvirbuļveidīgo sugas. Migrācijas intensitāte ir lielāka Latvijas kontinentālajā daļā. Galvenais migrācijas virziens pāri Latvijai ir SN-SNE. Latvijas kontinentālajā daļā putnu diennakts migrācijas dominējošais lidojumu virziens ir WE. Baltijas jūras krasts tiek izmantots kā ūdensputnu migrācijas ceļš. Nakts migrācija ir intensīvāka kā dienas migrācija, un tā sastāda 65 – 70% no visas migrācijas pār Latviju. Migrācijas augstums ir līdz 2500 m.80% no visiem migrējošajiem putniem ir atzīmēti līdz 50 m dienas laikā un līdz 1600 m naktī. Visbīstamākais laiks ar maksimālo putnu migrācijas blīvumu ir: 1 – 2 un 6 – 7 stundas pēc vietējā saulrieta un 1, 4 – 7 stundas pēc vietējā saullēkta.
Visintensīvākā putnu vasaras migrācija notiek JUL – AUG. Atkarībā no laika apstākļiem un konkrētā gada migrācijas intensitāte JUL var būt lielākā vai mazākā apjomā, kas ir iemesls lielākai migrācijai AUG laikā. JUL beigu un augusta pirmās dekādes periodā ir visvairāk apdraudējumu, kad gar Baltijas jūras krastu ir novērojama spēcīga melno pīļu migrācija. Diezgan bieži novērojamās vasaras migrācijas blīvums pārsniedz skalas skaitli 6. Galvenie faktori, kas veicina vasaras migrācijas periodu laika izmaiņas, ir sekojoši: vasaras temperatūru un vēja virzienu piemērotība lidojumam.
1.3.1 Migrācijas veidi un augstumi
Putnu vasaras migrācija notiek plašā frontē pāri visai Latvijai ar lielām koncentrācijām gar Baltijas piekrastes rajoniem un virs Baltijas iekšējiem ūdeņiem. Galvenais putnu migrācijas lidojumu virziens virs Latvijas ir W-SW ar dominējošo S virzienu piekrastes rajonos. Dienas laika migrācijas intensitāte ir augstāka nekā nakts laika migrācijai. Jūlija beigās un augusta pirmajā dekādē pārsvarā nakts stundu laikā tiek novērota masveida melno pīļu migrācija. Šīs migrācijas ir iespējamas virs Latvijas rietumu rajoniem un Baltijas jūras, bet to var uzskatīt par izņēmumu. Šīs migrācijas augstumi ir 1500 - 4000 m AGL. Putnu lidojumu ātrums ir 85 - 120 km/h.
Citām putnu vasaras migrācijām augstumi svārstās no 10 m līdz 150 m, reti sasniedzot 1000 m. Visbīstamākais laiks 24 stundu periodā ar maksimālo migrācijas blīvumu ir sekojošs: 1 - 4 stundas pēc vietējā SR un 1 – 2 stundas pirms vietējā SS. Visbīstamākais laiks 24 stundu periodā JUL beigās un AUG pirmajās 10 dienās ir 1 – 8 stundas pēc vietējā SS.
Visintensīvākā putnu rudens migrācija notiek SEP otrajā pusē un OCT pirmajā pusē. Tomēr diezgan bieži šis periods ir garāks un dažādos gados var variēt starp AUG beigām un OCT vidu, atkarībā no specifiskiem apstākļiem un viņu maršruta īpatnībām. Bieži tiek novērots blīvums virs skalas skaitļa 6. Vissvarīgākie laika apstākļu faktori un tendences, kas izraisa putnu masveida rudens kustību, ir sekojoši: pirmkārt, mākoņu tips (skaidras debesis, Ci mākoņi) un ,otrkārt, pretvēja virziens. Gaisa temperatūras pazemināšanās var ietekmēt putnu migrāciju, izraisot migrējošo putnu viļņus.
1.4.1 Migrācijas veidi un augstumi
Putnu rudens migrācija notiek plašā frontē pāri visai Latvijai. Tā ir pamanāma gan dienā, gan naktī, ar paaugstinātu migrācijas blīvumu gar Baltijas krasta (5 - 10 km iekšzemē). Dominē mazu zvirbuļveidīgo sugas. Putnu daudzums rudens migrācijā ir daudz augstāks, salīdzinot to ar pavasara sezonu. Galvenais virziens virs Latvijas ir NS (60 - 70% no visiem lidojumiem) un NSW (30 - 40%). Nakts migrācijas intensitāte ir augstāka nekā dienas migrācijas un sastāv no 75 līdz 85% starp visiem lidojumiem virs Latvijas 24 stundu periodā. Migrācijas augstums ir līdz 4500 m. 80% no visiem putniem ir reģistrēti līdz 150 m dienas laikā un līdz 2000 m nakts laikā. Visbīstamākais laiks 24 stundu periodā Latvijā, kad putnu migrācijas blīvums sasniedz savu maksimumu, ir 1 – 4 un 6 – 8 stundas pēc vietējā saulrieta un 3 – 5 stundas pēc vietējā saullēkta.
Vairāk nekā 150 miljoni putnu pārlido Latvijas rietumu daļu un gar Baltijas jūras krasta rajonu, un aptuveni 50 miljoni putnu pārlido Latvijas kontinentālo daļu. Dominē mazu zvirbuļveidīgo sugas, kā arī lielā blīvumā migrē sekojošas putnu sugas: žubītes, strazdi, bezdelīgas, kas rada lielu risku gaisa kuģiem. Lielā skaitā un bīstami ir pīļu dzimtas putni: zosis, pīles, gulbji; vārnu dzimtas putni: vārnas, kovārņi, krauķi, kaijas, bridējputni, baloži, plēsīgie putni, ir iespējamas populācijas no dažiem simtiem līdz dažiem miljoniem.
NIL
Kad tiek ziņota intensitāte 5 vai vairāk, tiek rekomendēts lidot virs 500 m AGL dienas laikā un 2000 m AGL nakts laikā.
1.8.1 Vispārīgi
Sadursmes ar vārnu dzimtas putniem (kovārni, krauķi, vārnu) ir visbiežākās Latvijas civilajā aviācijā. Diezgan parastas ir sadursmes ar baložiem, kaijām, plēsīgiem putniem, pīlēm, utt. Pieaugot lidojumu skaitam, pieaug arī sadursmju skaits ar putniem. Mēs prognozējam 5-kāršu pieaugumu sadursmju skaitam Latvijā, kad sāks tikt izmantoti Boeing tipa gaisa kuģi.
Lai iegūtu pilnīgāku statistiku par sadursmēm ar putniem, ATS vēlas savākt informāciju no civilās aviācijas kopienas. Tāpēc visi piloti lidojumos Rīgas FIR tiek lūgti ziņot par visiem sadursmju gadījumiem vai incidentiem, kad ir bijis risks sadursmei ar putnu. Šie incidenti jāziņo Latvijas ATS.
1.8.2 Risks sadursmei ar putnu
Zonās ar migrējošu putnu lielu koncentrāciju, sadursmes risks zemos augstumos ir daudz lielāks nekā kaut kur citur. Daži putni (piemēram, jūras putni) migrācijas laikā var lidot ļoti zemu. Parasti lielākā daļa migrējošo putnu lido zemāk par 3000 FT (900 m). Migrējošie putni reti lido augstāk par 10 000 FT (3000 m).
1.8.3 Ziņošana
Ir izstrādāta sadursmes ar putnu ziņošanas forma. Šo formu var saņemt lidostu iestādēs publiskajos lidlaukos vai no ATS.
Saistībā ar incidentiem lidlaukā vai lidlauka tuvumā, piloti tiek lūgti organizēt putnu vai, cik iespējams, to palieku savākšanu un nosūtīšanu uz:
Post: Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs
LU Bioloģijas institūts
Miera iela 3
LV-2169, Salaspils, Latvija,
papildinot ar informāciju par apstākļiem, kādos noticis incidents.
1. zīmējums parāda galvenos migrācijas ceļus.
2.1 Daudzas putnu un zīdītāju sugas ir jūtīgas pret lidmašīnu radīto troksni, un pat reta pārlidošana to vairošanās un atpūtas vietām var būt kritiska.
Saskaņā ar Latvijas civilās aviācijas noteikumiem jāizvairās no šādu zonu pārlidošanas augstumos, kas zemāki par 1000 FT.
Figure 1. PUTNU MIGRĀCIJAS MARŠRUTI