Aeronavigācijas meteoroloģiskā nodrošinājuma pilnvarotā organizācija ir VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). LVĢMC ir atbildīgs par sekojošas informācijas sagatavošanu un izplatīšanu: lidlauku prognozes un brīdinājumi, zonālās prognozes lidojumiem zem FL100, SIGMET un AIRMET informācija Rīgas FIR:
Adrese:
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Maskavas iela 165
Rīga, LV-1019, Latvija
Tel: +371 67032600
Fax: +371 67145154
Email: lvgmc@lvgmc.lv
AFS: EVRRYMYX, EVRRCYMYX
URL: http://www.lvgmc.lv
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” AD Rīga, AD Liepāja un AD Ventspils ir atbildīga par:
• laika apstākļu novērojumiem un šīs informācijas izplatīšanu;
• meteoroloģiskās informācijas nodrošināšanu Rīgas ARO un lidojuma plānošanas telpās;
• meteoroloģiskās informācijas raidīšanu ēterā;
• ATS vienību nodrošināšanu ar meteoroloģisko informāciju;
• lidlauka klimatoloģiskās informācijas nodrošināšana.
Adrese:
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" Meteoroloģiskā nodaļa Muzeju iela 3, Lidosta “Rīga” Mārupes nov., LV-1053, Latvija
Tel: +371 67300950
+371 67300970
Fax: +371 67300970
Email: lgs@lgs.lv
AFS: EVRRYFYX (COM Centre)
URL: http://www.lgs.lv
Meteoroloģiskie pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši Regulas (ES) 2017/373 V pielikuma (Part-MET) prasībām un
ICAO 3. pielikuma “Meteorological Service for International Air Navigation“ noteikumiem, kas tiek pieņemti kā
papildu noteikumi šīs regulas papildināšanai par jautājumiem, kuri saskaņā ar šo regulu atstāti ES dalībvalstu
ziņā.
Atšķirības no ICAO 3. pielikuma standartiem un ieteicamās prakses atrodamas sadaļā GEN 1.7.
Rīgas FIR tiek veikta meteoroloģiskā uzraudzība. LVĢMC Aviācijas prognožu nodaļa Rīgā veic meteoroloģiskās uzraudzības institūcijas (MWO) funkcijas šajā teritorijā.
Table 1: GEN 3.5.3 Meteoroloģiskie novērojumi un ziņojumi
Stacijas nosaukums/ Atrašanās vietas indekss |
Novērojumu tips un biežums/ automātiskās novērošanas iekārtas |
MET ziņojumu tipi un tendences prognozes pieejamība |
Novērojumu sistēma un tās izvietojums |
Darba stundas |
Klimatoloģijas informācija |
---|---|---|---|---|---|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
LIEPAJA / EVLA |
Katras 30 min. AviMet |
METAR/METAR AUTO MET REPORT/MET REPORT AUTO SPECIAL/SPECIAL AUTO SUPPLEMENTARY INFO NIL |
Piezemes vēja devēji: ultraskaņas vēja sensori (augstums 10 m) RWY24 TDZ tuvumā (390 m no THR) un RWY06 TDZ tuvumā (295 m no THR), 190 m uz ziemeļiem no RWY CL. Redzamības/RVR iekārtas: tiešās izkliedes devēji: RWY06 TDZ tuvumā (295 m no THR) un RWY24 TDZ tuvumā (340 m no THR), 90 m uz ziemeļiem no RWY CL. Mākoņu augstuma devēji: viens lāzera devējs 830 m attālumā uz dienvidrietumiem no RWY06 THR un viens lāzera devējs 410 m attālumā uz ziemeļaustrumiem no RWY24 THR. Attālinātie temperatūras, mitruma un spiediena nolasošie sensori RWY 24 TDZ un RWY 06 TDZ tuvumā, novietoti 190 m uz ziemeļiem no RWY CL. TWR ēkā atrodas digitālā sistēma atmosfēras spiediena mērījumiem. Pašreizējo laika apstākļu sensors RWY 24 TDZ tuvumā 90 m uz ziemeļiem no RWY CL. Zibens uztveršanas sensors RWY 06 TDZ tuvumā 190 m uz ziemeļiem no RWY CL. |
H24 |
AVBL |
RIGA/ EVRA |
Katras 30 min. MIDAS IV |
METAR MET REPORT SPECIAL SUPPLEMENTARY INFO TREND |
SFC vēja sensori: divi galvenie ultraskaņas vēja sensori (augstums 10 m) RWY 36 TDZ un divi rezerves ultraskaņas vēja sensori (augstums 10 m) RWY 18 TDZ, novietoti sānu attālumā 128 m uz rietumiem no RWY CL. VIS/RVR iekārtas: Trīs galvenie tiešās izkliedes devēji: RWY 36 TDZ tuvumā (380 m no THR), RWY MID tuvumā, RWY 18 TDZ tuvumā (370 m no THR), 80 m uz rietumiem no RWY CL. Trīs rezerves tiešās izkliedes devēji: RWY 36 TDZ tuvumā (380 m no THR), RWY MID tuvumā, RWY 18 TDZ tuvumā (370 m no THR) 90 m uz rietumiem no RWY CL. Mākoņu augstuma devēji: divi lāzera devēji 920 m attālumā uz dienvidiem no RWY 36 THR un divi lāzera devēji 1135 m attālumā uz ziemeļiem no RWY 18 THR. Attālinātie temperatūras, mitruma un spiediena nolasošie sensori (galvenie un rezerves) RWY 18 TDZ un RWY 36 TDZ, novietoti 128 m sānu attālumā no RWY CL. Viena digitālā barometriskā spiediena sistēma atrodas TWR ēkā. Galvenie un rezerves pašreizējo laika apstākļu sensori RWY MID 80 m un 90 m uz rietumiem no RWY CL. Zibens uztveršanas sensors 430 m uz ziemeļiem no RWY 18 THR un 164 m uz rietumiem no RWY CL. |
H24 |
AVBL |
VENTSPILS/ EVVA |
Katras 30 min. Aviācijas laikasptākļu raidītājs |
METAR AUTO SUPPLEMENTARY INFO NIL |
Vienā pozīcijā izvietota meteoroloģisko novērojumu sistēma AW11, kas sevī ietver vēja ātruma un virziena devējus, redzamības devēju, mākoņu augstuma devēju, nokrišņu devēju (tiek konstatētas sekojošas laikapstākļu parādības – RA, DZ, SN, FG, BR, HZ), gaisa temperatūras un mitruma devējus un atmosfēras spiediena devēju. Sistēma AW11 ir izvietota 204 m attālumā no RWY viduslīnijas un 340 m attālumā no RWY21 sliekšņa. |
H24 |
AVBL |
PIEZĪMES:
Ziņojumi par piezemes laika apstākļu novērojumiem sastāv no:
Regulārajiem ziņojumiem:
AD Rīga
AD Liepāja
AD Ventspils
METAR un METAR AUTO ziņojumi tiek izplatīti ārpus lidlaukiem, izmantojot AFTN/ AMHS kanālu. Lidlauka Rīga METAR ziņojums ir iekļauts VOLMET pārraidēs/D-VOLMET datu pārraidē.
Speciālajiem ziņojumiem:
Piezīme: * - novērojumi tiek veikti bez cilvēka iejaukšanās.
Speciālie ziņojumi tiek izdoti, kad sastopams viens vai vairāki no sekojošiem kritērijiem:
Laika apstākļu elements |
Rīgas AD |
Liepājas AD |
Ventspils AD |
---|---|---|---|
Piezemes vējšs - piezemes vēja vidējais virziens mainījies par 60° vai vairāk, ja vidējais ātrums līdz un/vai pēc izmaiņām ir 10 vai vairāk kt; - attiecībā pret pēdējo ziņojumu piezemes vēja vidējais ātrums mainījies par 10 vai vairāk kt; - attiecībā pret pēdējo ziņojumu maksimālais vēja ātrums (brāzmas) pastiprinājies par 10 vai vairāk kt, ja vidējais ātrums līdz un/vai pēc izmaiņām ir 15 vai vairāk kt. |
X |
X |
X |
Redzamība - redzamība pasliktināšanās gadījumā pārsniegusi vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām: 800 m, 1500 m, 3000 m [1][2], 5000 m vai uzlabošanās gadījumā sasniegusi vai pārsniegusi vienu vai vairākas no iepriekš minētajām vērtībām. |
X |
X |
X |
Redzamība uz skrejceļa (RVR) - RVR pasliktināšanās gadījumā pārsniegusi vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām: 175 m, 300 m, 550 m, 800 m vai uzlabošanās gadījumā sasniegusi vai pārsniegusi vienu vai vairākas no iepriekš minētajām vērtībām. |
X |
X |
- |
Esošie laikapstākļi [3][4][5] 1. Gadījumā, ja kāda no sekojošām parādībām ir sākusies, mainījusi intensitāti vai beigusies: pārdzesēti nokrišņi; mēreni vai stipri nokrišņi (tai skaitā gāzienveida); pērkona negaiss (ar nokrišņiem); piltuvveida mākoņi (tornado vai ūdens stabs); 2. Gadījumā, ja kāda no sekojošām parādībām ir sākusies vai beigusies: sasalstoša migla; pērkona negaiss (bez nokrišņiem), sniegvilksnis, sniegputenis, krasi vēja brāzieni. |
X |
X |
X |
Mākoņi - mākoņu apakšējā slāņa ar BKN vai OVC daudzumu apakšējās robežas augstums paceļoties ir sasniedzis vai pārsniedzis vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām, vai mākoņu apakšējā slāņa BKN vai OVC apakšējās robežas augstums pazeminoties pārsniedzis vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām: 100 ft, 200 ft, 500 ft, 1000 ft, 1500 ft; - mākoņu daudzums slānī zem 1500 ft mainās no SCT un mazāk uz BKN vai OVC, vai no BKN vai OVC uz SCT vai mazāk. |
X |
X |
X |
Vertikālā redzamība - debesis ir satumsušas un vertikālā redzamība uzlabošanās virzienā sasniedz vai pārsniedz vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām, vai vertikālā redzamība pasliktinoties pārsniedz vienu vai vairākas no sekojošām vērtībām: 100 ft, 200 ft, 500 ft, 1000 ft. |
X |
X |
X |
Atmosfēras spiediens (QNH) - QNH vērtība ir mainījusies par 2 vai vairāk hPa kopš pēdējā sniegtā ziņojuma. |
X |
X |
- |
Temperatūra - gaisa temperatūras paaugstināšanās par 2°C vai vairāk kopš pēdējā sniegtā vietēja ziņojuma. |
X |
X |
- |
1. Nav piemērojams AD RĪGA. Tādi redzamības kritēriji kā 800 m un 5000 m netiek izmantoti ATIS/D-ATIS ziņojumu atjaunošanai. 2. Nav piemērojams AD LIEPĀJA. 3. Automātiskā režīmā tiek izdots AD Ventspils, kad vidēji vai stipri nokrišņi ir sākušies vai beigušies, vai mainījuši intensitāti. 4. Tādu kritēriju kā smilšu un putekļu vētras sākšanās, beigšanās vai intensitātes maiņa; putekļu un smilšvilkšņa, vai putekļu un smilšu puteņa parādīšanās vai beigšanās netiek izmantota un uzskaitīta tabulā meteoroloģisko apstākļu dēļ. 5. Tādi kritēriji kā krusas, sniegvilkšņa, sniegputeņa, krasu vēja brāzmu, piltuvveida mākoņu sākšanās, beigšanās vai intensitātes maiņa AD Liepāja tiek izmantoti tikai AFIS darba laikā. |
NOVĒROJUMU SISTĒMAS UN OPERATĪVĀS PROCEDŪRAS
Visos lidlaukos ir uzstādītas automātiskās meteoroloģisko novērojumu sistēmas (AWOS). Meteoroloģiskie novērojumi ar personāla (sertificēta novērotāja) palīdzību (redzamība, mākoņu tips un/vai augstums, esošie laikapstākļi) tiek veikti papildus automātiskajiem novērojumiem AD Rīga (H24). AD Liepāja personāla meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti tikai, kad lidlaukā ir sasalstoši nokrišņi (tai skaitā ar intensitāti), sasalstoša migla, pērkona negaisi (tai skaitā pērkona negaisi apkārtnē), piltuvveida mākonis, sniegvilksnis, sniegputenis, krasi vēja brāzieni; un/vai CB un/vai TCU mākoņi). AWOS AD Ventspils un AD Liepāja (izņemot gadījumus, kad lidlaukā vai tā apkārtnē ir iepriekš minētās laikapstākļu parādības un/vai iepriekš minētie mākoņi) veido un pārraida automātisko meteoroloģisko novērojumu rezultātus METAR AUTO formā, kas tiek sagatavoti pilnībā automātiskā režīmā bez personāla līdzdalības.
a. AD RĪGA
AD Rīga ir uzstādīta automātiskā meteoroloģisko novērojumu sistēma MIDAS IV. MIDAS IV atbilst attiecīgajām ES regulas 2017/373 (MET daļa), ICAO un WMO prasībām, sistēma atbalsta visus aviācijas meteoroloģijā būtiskos mērījumus. Papildus tam sertificēts novērotājs nodrošina laikapstākļu parādību, mākoņu tipa un mākoņu daudzuma novērojumus lidlaukā un tā apkārtnē. Ja darba skrejceļa tuvumā uzstādītie pamata un rezerves redzamības devēji vienlaicīgi ir bojāti, sertificēts novērotājs (ja nepieciešams) veic vizuālus redzamības novērojumus.
Piezemes vējš. Piezemes vēja virziens un ātrums tiek mērīti ar ultraskaņas vēja sensoriem, kas uzstādīti abos skrejceļa galos, 128 m attālumā no skrejceļa ass līnijas un 10 m augstumā virs zemes virsmas. Detalizēta informācija pieejama tabulā GEN 3.5.3. Piezemes vēja ātrums tiek mērīts mezglos (KT). Īstenais vēja virziens, vēja ātrums, vēja virziena variācija (sastāvoša no diviem galējiem virzieniem, starp kuriem mainās vēja virziens) un vēja ātruma variācijas (brāzmas) tiek ziņoti METAR ziņojumos ar 10 minūšu vidējām vērtībām. Kārtējā METAR ziņojumā vienmēr tiek iekļauti vēja dati no vēja devēja, kas izvietots RWY 36 tuvumā. ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē tiek ziņots 2 minūšu vidējais magnētiskais vēja virziens un ātrums, un vēja ātruma variācijas (brāzmas) (pēdējo 10 minūšu laikā) no vēja devēja, kas izvietots darba skrejceļa tuvumā. Vietējiem ATS dienestiem ir pieejama informācija reālā laika režīmā par visiem vēja datiem, tai skaitā ceļavēja un pretvēja vērtībām, no abiem vēja devējiem, kas uzstādīti skrejceļa tuvumā (RWY18/36).
Redzamība. Redzamība aeronavigācijas vajadzībām (kā tas ir definēts ICAO 3. pielikumā) tiek mērīta (vai nepieciešamības gadījumā vizuāli novērota ar personāla palīdzību) un ziņota metros vai kilometros. METAR ziņotā redzamība ir dominējošās redzamības vērtība (10 minūšu vidējā). Dominējošā redzamība ir redzamības vērtība, kas tiek sasniegta vai pārsniegta vismaz pusē no apvāršņa loka vai vismaz pusē no lidlauka platības. Kad redzamība nav vienāda dažādos virzienos un zemākā redzamības vērtība atšķiras no dominējošās redzamības, un 1) tā ir mazāka par 1500 m vai 2) tā ir mazāka par 50% no dominējošās redzamības un mazāka par 5000 m, tad mazākā redzamība arī tiek iekļauta METAR (bez virziena identifikācijas). Speciālajos ziņojumos (kas tiek izplatīti tikai lidlaukā) un ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē ziņotā redzamības vērtība (1 minūtes vidējā) ir reprezentatīva darba skrejceļa nosēšanās zonai. Redzamība tiek mērīta instrumentāli ar tiešās izkliedes devēju palīdzību aptuveni 2,5 m augstumā virs skrejceļa līmeņa. Visos ziņojumos redzamības vērtība tiek ziņota ar 50 m soli, kad redzamība ir mazāka par 800 m; ar 100 m soli, kad redzamība ir 800 m vai vairāk, bet mazāk par 5 km; ar 1000 m soli, kad redzamība ir 5000 m vai vairāk, bet mazāk par 10 km; un tā tiek ziņota kā 10 km, kad tā ir 10 km vai lielāka. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 15 sekunžu intervālu. Kad redzamība uzlabojas vai pasliktinās un sasniedz vai pārsniedz pāri 1500 m, šī vērtība tiks ietverta atjaunotajā ATIS pārraidē/D-ATIS datu pārraidē. ATS dienestiem reālā laika režīmā ir pieejami redzamības dati (1 minūtes vidējie), kas reprezentatīvi skrejceļa nosēšanās zonai, vidusdaļai un pretējā virziena nosēšanās zonai.
Redzamība uz skrejceļa. Redzamības uz skrejceļa (RVR) aprēķins tiek veikts izmantojot tiešās izkliedes devējus. Gar skrejceļu izvietoto tiešās izkliedes devēju atrašanās vietas skatīt tabulā GEN 3.5.3 un EVRA AD 2.24.1-1. Tiešās izkliedes devēju RVR aprēķini visiem ziņojumiem tiek veikti izmantojot 100% skrejceļa gaismu intensitāti. RVR tiek ziņots metros tajos periodos, kad redzamība vai RVR ir zemāki par 1500 m. Zemākā robeža, kad tiek ziņots RVR, ir 50 m, augstākā robeža ir 2000 m. Līdz 400 m vērtībai RVR tiek ziņots ar 25 m soli, starp 400 m un 800 m RVR tiek ziņots ar 50 m soli, virs 800 m (līdz 2000 m) RVR tiek ziņots ar 100 m soli. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 15 sekunžu intervālu. Aktuālajā METAR ziņojumā tiek iekļauta
RVR vērtība (10 minūšu vidējā), kas reprezentatīva darba skrejceļa nosēšanās zonai. RVR vērtības (1 minūtes vidējās) no trīs pozīcijām gar skrejceļu (nosēšanās zona, vidusdaļa un pretējā virziena nosēšanās zona) tiek iekļautas aktuālajā ATIS pārraidē/D-ATIS datu pārraidē. ATS dienestiem reālā laika režīmā ir pieejami RVR dati (1 minūtes vidējie) no trīs pozīcijām gar skrejceļu: nosēšanās zona, vidusdaļa un pretējā virziena nosēšanās zona. Atjaunotajā ATIS pārraidē/D-ATIS datu pārraidē tiek ietvertas RVR vērtības, kas ir reprezentatīvas darba skrejceļa nosēšanās zonai, un uzlabojas izmainoties uz vai pārsniedzot pāri vienu vai vairākas sekojošas vērtības, vai arī pasliktinās pārsniedzot pāri vienu vai vairākas sekojošas vērtības: 175 m, 300 m, 550 m, 800 m.
Esošie laikapstākļi. Esošo laikapstākļu parādības tiek novērotas ar esošo laikapstākļu devēja un pērkona negaisa devēja palīdzību, kā arī papildus ar sertificēta novērotāja palīdzību. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3 un EVRA AD 2.24.1-1. Esošo laikapstākļu parādības tiek ziņotas atbilstoši ES regulas 2017/373 (MET daļa), ICAO 3. pielikuma 3. papildinājuma 4.4 punkta un WMO-No.-306 “Manual on Codes” kodu tabulas 4678 prasībām.
Mākoņi. Lai noteiktu mākoņu apakšējās robežas augstumu un mākoņu daudzumu, lidlaukā tiek izmantoti diožu lāzera LIDAR devēji. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots pēdās virs lidlauka paaugstinājuma. Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots ar 50 ft soli līdz 300 ft augstumam, ar 100 ft soli līdz 10000 ft augstumam un ar 1000 ft soli virs 10000 ft augstuma. Mērījumi tiek veikti līdz 25000 ft augstumam. Mākoņu apakšējās robežas aprēķiniem tiek izmantots ICAO algoritms. Visos ziņojumos un ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē tiek iekļauti tikai dati par svarīgiem mākoņiem (mākoņi līdz 5000 ft augstumam un CB un/vai TCU mākoņi neatkarīgi no augstuma). ATS dienestiem ir pieejami dati par mākoņu augstumu, daudzumu un tipu (attiecīgi CB vai TCU) vai dati par vertikālo redzamību (ja nepieciešams). Kad BKN vai OVC apjoma zemākā mākoņu slāņa apakšējās robežas augstums paaugstinās, izmainoties uz vai pārsniedzot pāri vienu vai vairākas sekojošas vērtības, vai arī pazeminās, pārsniedzot pāri vienu vai vairākas sekojošas vērtības: 100 ft, 200 ft, 500 ft, 1000 ft vai 1500 ft, šīs vērtības tiks iekļautas atjaunotajā ATIS pārraidē/D-ATIS datu pārraidē. Kad debesis ir satumsušas un vertikālā redzamība uzlabojas vai pasliktinās, izmainoties uz vai pārsniedzot pāri sekojošas vērtības: 100 ft, 200 ft, 500 ft, 1000 ft, arī šīs vērtības tiks iekļautas atjaunotajā ATIS pārraidē/D-ATIS datu pārraidē.
Temperatūra/rasas punkts. Mitruma un temperatūras devēji (pamata un rezerves MAWS devēji) tiek izmantoti relatīvā mitruma (no kura tiek aprēķināta rasas punkta temperatūra) un gaisa temperatūras mērījumiem. Gaisa temperatūras un rasas punkta temperatūras dati ir reprezentatīvi skrejceļam un tiek ziņoti pilnos grādos pēc Celsija. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. Gaisa temperatūra un rasas punkta temperatūra tiek iekļautas ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē. ATS dienestiem ir pieejami dati par gaisa temperatūru un rasas punkta temperatūru. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 60 sekunžu intervālu.
Atmosfēras spiediens. QNH un QFE vērtību aprēķināšanai (pamata un rezerves MAWS devēji) tiek izmantoti digitālie aviācijas barometri. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 60 sekunžu intervālu. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. QNH vērtība pilnos hektopaskālos tiek iekļauta visos ziņojumos un ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē; QFE vērtība pilnos hektopaskālos RWY 18 vai RWY 36 THR (kurš nepieciešams) tiek ziņota pēc pilota pieprasījuma ATS dienestiem. QNH vērtība dzīvsudraba collās (inHg), noapaļota līdz tuvākajai 0.01 inHg, arī ir pieejama pilotiem izmantojot ATS dienestus.
b. AD LIEPĀJA
AD Liepāja ir uzstādīta automātiskā meteoroloģisko novērojumu sistēma AviMet. AviMet atbilst attiecīgajām ES regulas 2017/373 (MET daļa), ICAO un WMO prasībām, sistēma atbalsta visus aviācijas meteoroloģijā būtiskos mērījumus. Sistēma darbojas pilnībā automātiskā režīmā bez personāla klātbūtnes (izņemot gadījumus, kad AFIS darba laikā lidlaukā tiek novēroti krusa, piezemes migla, miglas daļēji klāts lidlauks, piltuvveida mākonis, sniegvilksnis, sniegputenis, krasi vēja brāzieni; vai CB un/vai TCU mākoņi – tad automātiskie novērojumi tiek papildināti ar sertificētu novērotāju). Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3.
Piezemes vējš. Piezemes vēja virziens un ātrums tiek mērīti ar ultraskaņas vēja sensoriem, kas ir uzstādīti abos skrejceļa galos, 190 m attālumā no skrejceļa ass līnijas. Vēja devēji ir uzstādīti 10 m augstumā virs zemes virsmas. Piezemes vēja ātrums tiek mērīts mezglos (KT). Īstenais vēja virziens, vēja ātrums, vēja virziena variācija (sastāvoša no diviem galējiem virzieniem, starp kuriem mainās vēja virziens) un vēja ātruma variācijas (brāzmas) tiek ziņoti METAR/METAR AUTO ziņojumos ar 10 minūšu vidējām vērtībām, un ziņojumā vienmēr tiek iekļauti vēja devēja, kas izvietots RWY 24 tuvumā, izmērītie vēja dati. AFIS dienestam ir pieejama laika apstākļu informācijas displejs reālā laika režīmā ar visiem vēja datiem, tai ar skaitā magnētisko vēja virzienu un ātrumu (2 minūšu vidējo), vēja ātruma variācijām (brāzmām) pēdējo 10 minūšu laikā, minimālā un maksimālā vēja ātruma vērtībām (2 minūšu vidējām), sānvēja, ceļavēja un pretvēja vērtībām, no abiem vēja devējiem, kas uzstādīti skrejceļa tuvumā (RWY06/24). Visas vērtības tiek atjaunotas ar 3 sekunžu intervālu.
Redzamība. Redzamība aeronavigācijas vajadzībām (kā tas ir definēts ICAO 3. pielikumā) tiek mērīta instrumentāli ar tiešās izkliedes devēju palīdzību, kas uzstādīti aptuveni 2,5 m augstumā virs skrejceļa līmeņa. Visos ziņojumos redzamības vērtība tiek ziņota ar 50 m soli, kad redzamība ir mazāka par 800 m; ar 100 m soli, kad redzamība ir 800 m vai vairāk, bet mazāk par 5 km; ar 1000 m soli, kad redzamība ir 5000 m vai vairāk, bet mazāk par 10 km; un tā tiek ziņota kā 10 km, kad tā ir 10 km vai lielāka. METAR/METAR AUTO ziņotā redzamība ir dominējošās redzamības vērtība (10 minūšu vidējā). Atbilstoši ICAO rekomendētajam algoritmam automātiskajām sistēmām ar diviem redzamības devējiem (ICAO 9837. dokumenta 4.3.3.4 punkts, tabula 4-1), zemākā novērotā redzamība tiek uzskatīta par dominējošo redzamību. Kad redzamība dažādos virzienos atšķiras, zemākā redzamība un tās virziens netiek izmantota kā kritērijs papildus ziņojumiem (ICAO 3. pielikuma 4.2.4.4 a) punkts) (ziņotā dominējošā redzamība atbilst zemākajai redzamībai). MET REPORT/MET REPORT AUTO un SPECIAL/SPECIAL AUTO ziņojumos (kas tiek izplatīti tikai lidlaukā) tiek ziņota redzamības vērtība (1 minūtes vidējā), kas reprezentatīva darba skrejceļa nosēšanās zonai. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 15 sekunžu intervālu. AFIS dienestam reālā laika režīmā ir pieejami redzamības dati (1 minūtes vidējie, atjaunoti ar 15 sekunžu intervālu), kas reprezentatīvi skrejceļa nosēšanās zonai un pretējā virziena nosēšanās zonai. Tiešās izkliedes devēju bojājumu gadījumā vizuālie novērojumi netiek veikti.
Redzamība uz skrejceļa. Redzamības uz skrejceļa (RVR) aprēķins tiek veikts izmantojot tikai tiešās izkliedes devēju mērījumus. Gar skrejceļu izvietoto tiešās izkliedes devēju atrašanās vietas skatīt tabulā GEN 3.5.3. Tiešās izkliedes devēju RVR aprēķini visiem ziņojumiem tiek veikti izmantojot 100% skrejceļa gaismu intensitāti. RVR tiek ziņots metros tajos periodos, kad redzamība vai RVR ir zemāki par 1500 m. Zemākā robeža, kad tiek ziņots RVR, ir 50 m, augstākā robeža ir 2000 m. Līdz 400 m vērtībai RVR tiek ziņots ar 25 m soli, starp 400 m un 800 m RVR tiek ziņots ar 50 m soli, virs 800 m (līdz 2000 m) RVR tiek ziņots ar 100 m soli. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 15 sekunžu intervālu. Aktuālajā METAR/METAR AUTO ziņojumā tiek iekļautas RVR vērtības (10 minūšu vidējās), kas reprezentatīvas abām skrejceļa nosēšanās zonām. AFIS dienestam reālā laika režīmā ir pieejami RVR dati (1 minūtes vidējie, atjaunoti ar 15 sekunžu intervālu), kas ir reprezentatīvi skrejceļa nosēšanās zonai un pretējā virziena nosēšanās zonai. Kad RVR vērtības, kas ir reprezentatīvas darba skrejceļa nosēšanās zonai, uzlabojas izmainoties uz vai pārsniedzot pāri vienu vai vairākas sekojošas vērtības: 175 m, 300 m, 550 m un 800 m, šīs vērtības tiek izmantotas kā kritērijs SPECIAL ziņojumu izdošanai.
Esošie laikapstākļi. Esošo laikapstākļu parādības tiek novērotas ar tikai ar pašreizējo laika apstākļu sensora un zibens noteikšanas sensora palīdzību, izņemot gadījumus, kad AFIS darba laikā tiek novēroti krusa, piezemes migla, miglas daļēji klāts lidlauks, piltuvveida mākonis, sniegvilksnis, sniegputenis, krasi vēja brāzieni; un/vai CB un/vai TCU mākoņi – tad automātiskie novērojumi tiek papildināti ar sertificētu novērotāju. Esošo laikapstākļu parādības tiek ziņotas atbilstoši ES regulas 2017/373 (MET daļa), ICAO 3. pielikuma 3. papildinājuma 4.4 punkta prasībām. Sekojošas laikapstākļu parādības vai to kombinācijas netiek ziņotas automātiskajos ziņojumos (METAR AUTO, MET REPORT AUTO un SPECIAL AUTO): GR, GS, SA, VA, PO, SQ, FC, DS, SS, SNRA, MIFG, PRFG, VCSH, VCFG.
Mākoņi. Lai noteiktu mākoņu apakšējās robežas augstumu un mākoņu daudzumu, lidlaukā tiek izmantots diožu lāzera LIDAR devēji. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots pēdās virs lidlauka paaugstinājuma. Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots ar 100 ft soli līdz 10000 ft augstumam un ar 1000 ft soli virs 10000 ft augstuma. Mērījumi tiek veikti līdz 25000 ft augstumam. Mākoņu apakšējās robežas aprēķiniem tiek izmantots ICAO algoritms. Visos ziņojumos tiek iekļauti tikai dati par svarīgiem mākoņiem (mākoņi līdz 5000 ft augstumam). Visas vērtības tiek atjaunotas ar 30 sekunžu intervālu. Mākoņu tips CB un/vai TCU ir pieejams visos ziņojumos tikai AFIS darba laikā, kad automātiskos novērojumus papildina sertificēts novērotājs. Mākoņu tips visos automātiskajos ziņojumos netiek iekļauts. AFIS dienestam ir pieejami dati reālā laika režīmā par mākoņu apakšējās robežas augstumu, mākoņu daudzumu un mākoņu tipu.
Temperatūra/rasas punkts. Mitruma un temperatūras devēji tiek izmantoti relatīvā mitruma (no kura tiek aprēķināta rasas punkta temperatūra) un gaisa temperatūras mērījumiem. Gaisa temperatūras un rasas punkta temperatūras dati ir reprezentatīvi skrejceļam un tiek ziņoti pilnos grādos pēc Celsija. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. AFIS dienestam ir pieejami dati par gaisa temperatūru un rasas punkta temperatūru. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 60 sekunžu intervālu.
Atmosfēras spiediens. QNH un QFE vērtību aprēķināšanai kā pamata un rezerves devēji tiek izmantoti digitālie aviācijas barometri. Visas vērtības tiek atjaunotas ar 60 sekunžu intervālu. Devēju izvietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3. QNH vērtība pilnos hektopaskālos tiek iekļauta visos automātiskajos ziņojumos; QNH un QFE vērtības pilnos hektopaskālos RWY 06 un RWY24 THR (kuram nepieciešams) var tikt ziņotas pēc pilota pieprasījuma AFIS dienestam. QNH vērtība dzīvsudraba collās (inHg), noapaļota līdz tuvākajai 0.01 inHg, arī ir pieejama AFIS dienestā.
c. AD VENTSPILS
Laikapstākļu novērojumi Ventspils lidlaukā ( iekļaušanai METAR AUTO ziņojumos un METEO INF pārraidēs frekvencē 126.800 MHz) kanālā 126.805 (8.33 kanāls) (Ar 8.33 kHz kanālu atstatuma radioaparatūru neaprīkotiem valsts gaisa kuģiem pieejama pārraide 126.800 MHz frekvencē) tiek veikti ar vienā pozīcijā izvietotu automātisko meteoroloģisko novērojumu sistēmu AW11, kas sevī ietver vēja devējus, redzamības devēju, mākoņu devēju, nokrišņu devēju (tiek novērotas sekojošas laikapstākļu parādības – lietus, smidzenis, sniegs, migla, dūmaka, sausmigla), gaisa temperatūras un mitruma devējus un atmosfēras spiediena devēju. AW11 novietojumu skatīt tabulā GEN 3.5.3.
Sistēmas AW11 kopējais augstums (tai skaitā VHF antena un zibensnovedējs) ir 8 m virs zemes virsmas.
Piezemes vējš. Piezemes vējš tiek mērīts ar anemometru un vēja virziena rādītāju. Šie vēja devēji ir uzstādīti 6 m augstumā virs zemes virsmas. Piezemes vēja ātrums tiek mērīts mezglos (kt). Īstenais vēja virziens, vēja ātrums, vēja virziena variācija (sastāvoša no diviem galējiem virzieniem, starp kuriem mainās vēja virziens) un pēdējo 10 minūšu vēja ātruma variācijas (brāzmas) tiek ziņoti METAR AUTO ziņojumos. METEO INF pārraidēs vienmēr tiek ietverti: īstenais vēja virziens un ātrums (2 minūšu vidējie), un vēja brāzmas (pēdējo 10 minūšu laikā) no sistēmas AW11 devējiem.
Redzamība. Redzamība aeronavigācijas vajadzībām (kā tas ir definēts ICAO 3. pielikumā) tiek mērīta ar tiešās izkliedes devēja palīdzību, kas uzstādīts aptuveni 2,5 m augstumā virs zemes virsmas, un tiek ziņota metros vai kilometros. Visos automātiskajos ziņojumos (METAR AUTO, SPECIAL un METEO INF pārraidēs) redzamības vērtības tiek ziņotas no mērījumu punkta bez virziena variācijām.
Redzamība uz skrejceļa. Redzamības uz skrejceļa (RVR) aprēķini netiek veikti.
Esošie laikapstākļi. Esošo laikapstākļu parādības tiek novērotas tikai ar nokrišņu devēja palīdzību. Esošo laikapstākļu parādības (FG, PRFG, BR, HZ, -RA, RA, +RA, RASN, -SN, SN, +SN, SNRA, DZ) tiek ziņotas atbilstoši ICAO 3. pielikuma 3. papildinājuma 4.4.2.3 punkta prasībām. Sekojošas laikapstākļu parādības vai to kombinācijas netiek ziņotas automātiskajos ziņojumos (METAR AUTO, SPECIAL un METEO INF): TS, SG, PL, GR, GS, SA, DU, FU, VA, PO, SQ, FC, DS, SS, MIFG, FZFG, FZRA, FZDZ, BCFG, VCTS, VCSH, VCFG.
Mākoņi. Mākoņu novērojumi tiek veikti blakus vienai no nosēšanās zonām (detalizētai informācijai skat. tabulu GEN 3.5.3.). Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots pēdās virs lidlauka paaugstinājuma. Mākoņu apakšējās robežas augstums tiek ziņots ar 100 ft soli. Mērījumi tiek veikti līdz 6400 ft augstumam. Mākoņu apakšējās robežas aprēķiniem tiek izmantots ICAO algoritms. Visos ziņojumos netiek norādīts mākoņu tips.
Temperatūra/rasas punkts. Relatīvā mitruma (no kura tiek aprēķināta rasas punkta temperatūra) un gaisa temperatūras mērījumiem tiek izmantoti mitruma un temperatūras devējs. Gaisa temperatūras un rasas punkta temperatūras devējs ir uzstādīts aptuveni 2 m augstumā virs zemes virsmas.
Piezīmes:
1. AD Ventspils gan lidlauka darba laikā, gan ārpus lidlauka darba laika (H24) un AD Liepāja (izņemot gadījumus, kad AFIS darba laikā automātiskos novērojumus papildina sertificēts novērotājs) novērojumi tiek veikti bez personāla līdzdalības, izmantojot AWOS pilnībā automātiskā režīmā. Kad automātiskie meteoroloģisko novērojumu ziņojumi tiek pārraidīti AFS, šie ziņojumi satur tipa indikatoru AUTO (METAR AUTO).
2. Ventspils lidlaukā automātiskajos ziņojumos un METEO INF pārraidēs tiek iekļauta redzamības vērtība, kas reprezentatīva tikai novērojuma punktam (detaļas skatīt tabulā GEN 3.5.3). Automātiskajos ziņojumos METEO INF pārraidēs redzamības vērtībai ir 10 minūšu vidējā aprēķina periods. Redzamības virziena variācija netiek iekļauta visos automātiskajos ziņojumos.
3. Tehnisku ierobežojumu dēļ AD Ventspils (H24) AWOS nespēj novērot visa veida sasalstošas parādības vai pērkona negaisu. Sasalstošas parādības vai pērkona negaiss var būt lidlaukā pat tad, ja tie nav iekļauti METAR AUTO vai citos automātiskajos ziņojumos. Šīs parādības netiek iekļautas METEO INF pārraidēs, kuras vienmēr balstītas uz automātisko novērojumu ziņojumiem AD Ventspils. Sistēma Ventspils lidlaukā ir spējīga noteikt tikai lietu, smidzeni, sniegu, miglu, dūmaku, sausmiglu.
4. Tehnisku ierobežojumu dēļ AWOS nespēj novērot CB un/vai TCU mākoņus. CB un TCU mākoņi var būt lidlaukā pat tad, ja tie nav iekļauti METAR AUTO un METEO INF pārraidēs. Sistēmas nav spējīgas novērot mākoņu daudzumu tik precīzi kā cilvēks-novērotājs.
5. Programmnodrošinājuma īpatnību dēļ sistēma “AW11” ziņo CAVOK apstākļus AD Ventspils, kad augstumā virs 5000 pft ir CB un/vai TCU mākoņi un/vai, kad lidlaukā ir laikapstākļu parādība, kuru AW11 nespēj noteikt. Programmnodrošinājuma īpatnību dēļ sistēma “AviMet” ziņo NSC apstākļus AD Liepāja, kad augstumā virs 5000 ft ir CB un/vai TCU mākoņi (izņemot gadījumus, kad AFIS darba laikā automātiskos novērojumus papildina sertificēts novērotājs).
d. Papildus informācija.
Informācija, kas attiecas uz skrejceļa stāvokli AD Rīga, tiek pievienota METAR, kamēr to prasa laika apstākļi. Informācija tiek iekļauta METAR ziņojumos kodētas grupas formā no attiecīgā gada 01. oktobra līdz 01. aprīlim atbilstoši METAR koda prasībām (detaļas skatīt AD 1.2.2 Skrejceļa stāvokļa grupa). Informācija par skrejceļa stāvokli AD Liepāja attiecīgi netiek pievienota šī lidlauka METAR/METAR AUTO ziņojumiem un informācija par skrejceļa stāvokli AD Ventspils attiecīgi netiek pievienota šī lidlauka METAR AUTO ziņojumiem.
AD Rīga METAR ziņojumos un ATIS pārraidēs/D-ATIS datu pārraidē vienmēr tiek iekļauta informācija par vēja nobīdes esamību pacelšanās vai tuvošanās posmā starp skrejceļa līmeni un 1600 ft, balstoties uz ziņojumiem no gaisa kuģiem ATS dienestiem. Informācija par vēja nobīdes esamību ir viens no kritērijiem vietējo speciālo ziņu izdošanai un regulārās ATIS pārraides/D-ATIS datu pārraides atjaunošanai. Informācija par vēja nobīdes esamību tiek atcelta visos ziņojumos pēc 30 minūšu laika perioda.
Informācija par vēja nobīdi netiek iekļauta METAR/METAR AUTO AD Liepāja un METAR AUTO - AD Ventspils.
Meteoroloģiskais birojs, kurš ir nozīmēts Latvijā veikt civilās aviācijas nodrošināšanu ar meteoroloģiskajām prognozēm, ir LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa, kura darbojas H24 režīmā.
MET instruktāža un lidojuma dokumentācija tiek nodrošināti, pieprasot to no Rīgas ARO, un lidojuma plānošanas telpās AD Liepāja un AD Ventspils, kā tas norādīts attiecīgajās AD sadaļās.LGS automatizētā pirmslidojuma informācijas sistēma (Interneta pašinstuktāža- IBS) nodrošina saskaņotu, kopēju piekļuves punktu meteoroloģiskajai informācijai un aeronavigācijas informācijai operatoriem, lidojuma apkalpes locekļiem un citam aeronavigācijas personālam.
IBS nodrošina integrētas NOTAM, SNOWTAM un MET instruktāžas (ieskaitot laikapstākļu kartes un šaurās joslas maršrutu instruktāžas), kā arī nodrošina iespējas lidojuma plānu iesniegšanai.
PIB un papildu AIS / MET informācija ir pieejama: https://ibs.lgs.lv un no Rīgas ARO.
Meteoroloģiskā informācija ir pieejama bez reģistrācijas.
Lidojuma dokumentācija tiek nodrošināta starptautiskiem un vietējiem lidojumiem un sastāv no nozīmīgu laikapstākļu kartēm (SWL, SWM/SWH visiem ICAO reģioniem, ja nepieciešams) atbilstošam noteiktam laikam, vēja un temperatūras prognožu kartēm pa augstumiem noteiktam laikam (visiem ICAO reģioniem, ja nepieciešams), GAMET zonālās prognozes, SIGMET un AIRMET ziņojumiem, un pēdējiem pieejamiem TAF un METAR/SPECI izlidošanai, lidojuma galamērķim un rezerves lidlaukiem.
Vietējās ziņas, ietverot tajās arī TREND prognozes un TAF Latvijas lidlaukiem, tiek izdotas kā minēts tabulā GEN 3.5.3 un attiecīgajā AD sadaļā. LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa var sagatavot arī pacelšanās prognozes, ņemot vērā piezemes vēju, temperatūru, QNH un citus elementus, kas gaidāmi uz AD Rīga un AD Liepāja skrejceļiem. Šī prognoze tiek sniegta pēc pieprasījuma 3 stundu laikā pirms plānotā izlidošanas laika. Pieprasījums jāveic zvanot sinoptiķim, tel.: +371 67142005.
Personīgu konsultāciju no LVĢMC aviācijas prognožu nodaļas iespējams saņemt tikai telefoniski (skatīt AD sadaļas). Lai nodrošinātu efektīvu un pilnīgu konsultāciju, sākotnējam pieprasījumam sinoptiķim jābūt iesniegtam vismaz pusstundu pirms laika, kad konsultācija ir nepieciešama.
EUR reģionu aptverošs laika apstākļu satelīta attēls ir pieejams, izmantojot attiecīgu saiti tīmekļa vietnē https://ibs.lgs.lv. Informācija tiek atjaunota katras 15 minūtes.
Gaisa sporta veidu lietotājiem (planieriem, ultraviegliem gaisa kuģiem, gaisa baloniem) pēc iepriekšējas vienošanās ar LVĢMC var tikt piegādāti daži specifiski meteoroloģiskās informācijas veidi, tādi kā termālā aktivitāte un temperatūras inversijas prognozes. Pieprasījumi jānosūta LVĢMC (skatīt GEN 3.5.1). Laika apstākļu informācija šādām lidojumu operācijām, kas ir pieejama regulāro prognožu sagatavošanas ietvaros, var tikt sniegta pilotam konsultējoties ar aviācijas sinoptiķi (tel: +371 67142005).
Informācija no meteoroloģiskā radiolokatora (Doplera tipa), kas uzstādīts blakus AD Rīga, ir pieejama, izmantojot attiecīgu saiti tīmekļa vietnē https://ibs.lgs.lv.
MET informācija vispārējās aviācijas lidojumiem
Meteoroloģiskā informācija vispārējās aviācijas lidojumiem, kas izlido no AD Rīga, AD Liepājas un AD Ventspils, tiek sniegta kā norādīts iepriekšējā punktā. Citos gadījumos meteoroloģiskā informācija pirmslidojuma plānošanai var tikt iegūta telefoniski tieši no aviācijas sinoptiķa (tel. +371 67142005).
Zonālās prognozes zema augstuma lidojumiem zem FL100, tai skaitā VFR, izdod LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa. Šīs prognozes tiek sniegtas kartes formā (ICAO 3. pielikuma SWL modelis, 1. piemērs) un kā GAMET zonālā prognoze Rīgas FIR.
SWL kartes tiek izdotas noteiktos prognožu laikos - 0600, 0900, 1200, 1500 pēc UTC, un ir pieejamas 1 st. 30 min. pirms fiksētā laika. Karte nodrošina lidojuma apstākļu prognozi lidojumiem zem FL100 Rīgas FIR robežās un tālāk Eiropā, un aptver darbības periodu no 1 st. 30 min. pirms fiksētā laika līdz 1 st. 30 min. pēc fiksētā laika.
Kartē fiksētā laikā norādīti piezemes fronšu pozīcijas un kustības virziens un ātrums, un nozīmīgu laikapstākļu zonu robežas un atmosfēras spiediena centri. Papildus šajā fiksētajā laikā ir iekļautas arī vēja un temperatūras prognozes pa augstumiem tabulas veidā, kas aptver Rīgas FIR. Prognozes izdošanas laikā var būt iekļautas arī piezīmes, kas attiecas uz gaidāmajiem laikapstākļiem, kas var būt bīstami lidojumiem zem FL100 Rīgas FIR, un/vai Rīgas FIR SIGMET/AIRMET (SFC-FL100). Papildinātu vai koriģētu prognožu karti apzīmē attiecīgas abreviatūras “AMD” vai “COR”. Augstuma indikācijas šajā formā tiek norādītas hekto-pēdās virs jūras līmeņa (AMSL).
GAMET prognozes aptver Rīgas FIR, kas ir sadalīts četros rajonos (skatīt 1. zīmējumu “GAMET/AIRMET areas”), ar darbības periodiem 03-09 (tikai no 1. aprīļa līdz 15. novembrim), 06-12, 09-15, 12-18 un 15-21 UTC. Prognoze ir pieejama 1 stundu pirms darbības perioda sākuma. GAMET prognozes satur informāciju par lidojumā sastopamām laikapstākļu parādībām, kas bīstamas lidojumiem zem FL100 (Section I), un papildus informāciju (Section II), kas aprakstīta zemāk:
SECN I - a) piezemes vēja ātrumi plašā telpā ir vairāk nekā 30 kt, b) plašā telpā horizontālā piezemes redzamība, kas mazāka par 5000 m, tai skaitā laikapstākļu parādības, kas samazina redzamību, c) pērkona negaisi ar vai bez krusas (izņemot gadījumu, kad jau ticis izdots SIGMET), d) BKN vai OVC mākoņi plašā telpā, kuru apakšējās robežas augstums ir zemāks par 1000 ft (AGL), un/vai CB/TCU ar to apakšējās un augšējās robežas augstumiem (AGL), e) apledojums un turbulence (izņemot to, kas veidojas konvektīvajos mākoņos un spēcīgu apledojumu/turbulenci, kad jau ticis izdots SIGMET), f) SIGMET ziņojumi, kas attiecas uz Rīgas FIR (SFC- FL100) un kas ir spēkā prognozes derīguma periodā.
SECN II - g) atmosfēras spiediena centri un frontes, to plānotās kustības un attīstība, gaisa masu raksturojumi, h) piezemes vēja virziens un ātrums, kas nav iekļauts SECN I, i) vējš un gaisa temperatūra absolūtos augstumos: 1000 ft, 2000 ft, 5000 ft un 10000 ft, j) piezemes redzamība 5000 m vai vairāk kopā ar laikapstākļu parādībām, k) mākoņu daudzums, tips un to apakšējās un augšējās robežu augstumi (AGL), kas nav iekļauti SECN I, l) augstuma indikācija 0°C līmenim (-iem) (AMSL), m) minimālo QNH vērtību prognoze katriem diviem 3-stundu periodiem, n) jūras virsmas temperatūra un jūras stāvoklis S rajonā (skatīt 1. zīmējumu “GAMET/AIRMET areas”), o) informācija par vulkāna izvirdumu (vulkāna nosaukums), ja vulkānisko pelnu mākoņi ir nozīmīgi gaisa satiksmei Rīgas FIR), p) orientējošā laika prognoze par īpašajiem laika apstākļiem, kuri gaidāmi līdz nākošā prognozes perioda beigām.
Termins “plašā telpā” attiecas uz zonas pārklājumu vairāk nekā 75 procentu apmērā. Kad bīstamas laikapstākļu parādības tiek novērotas un/vai prognozētas zonas pārklājumā mazāk kā 75 procentu apmērā, parādības var tikt iekļautas SECN I ar papildinājumu LCA (“lokāli”). GAMET/AIRMET laikapstākļu parādību atrašanās vieta parasti tiek norādīta ar rajona burtu un numuriem, piemēram: S, 1, 2 un 3 (rajonu nosaukumus un robežas skatīt 1. zīmējumā “GAMET/AIRMET areas”). Orientējošā laika prognoze netiek iekļauta GAMET prognozē ar derīguma termiņu 15-21 UTC. Prognozes tiek nepārtraukti pārskatītas un tiek gatavoti nepieciešamie papildinājumi.
Papildus GAMET pakalpojumam, nepieciešamības gadījumā AIRMET ziņojumu formā tiek sniegti brīdinājumi lidojumiem zem FL100. Detalizēta informācija par AIRMET pakalpojumu ir sniegta GEN 3.5.8.
Ekspluatantam, kurš pieprasa meteoroloģisko pakalpojumu vai izmaiņas esošajā meteoroloģiskajā pakalpojumā, ir pietiekami laicīgi (ne vēlāk kā mēnesi iepriekš) jābrīdina Rīgas ARO par jebkuru:
a. plānoto jauno maršrutu vai jauno lidojumu operāciju veidu;
b. ilgstoša rakstura izmaiņām regulārajās operācijās;
c. citām plānotām izmaiņām, kas ietekmēs meteoroloģisko pakalpojumu nodrošināšanu.
Neregulāra lidojuma gadījumā Rīgas ARO iepriekš jābrīdina sekojošā veidā:
a. lidojumiem Eiropā – ne vēlāk kā 3 stundas pirms laika, kad nepieciešama konsultācija un/vai lidojuma dokumentācija;
b. lidojumiem ārpus Eiropas – ne vēlāk kā 12 stundas pirms laika, kad nepieciešama konsultācija un/vai lidojuma dokumentācija.
Ziņojumam Rīgas ARO par individuāliem lidojumiem ir jāsatur sekojoša informācija:
a. izlidošanas lidlauks un plānotais izlidošanas laiks;
b. galamērķis un plānotais ielidošanas laiks;
c. lidojuma maršruts un lidojuma līmenis;
d. rezerves lidlauki;
e. lidojuma tips (VFR vai IFR);
f. gaisa kuģa apkalpes loceklim nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas tips vai lidojuma dokumentācija un/vai konsultācija;
g. laiks, kad nepieciešama konsultācija un/vai lidojuma dokumentācija;
Kad lidojums kavējas, tiek pārcelts vai atcelts, ekspluatantam vai gaisa kuģa apkalpes loceklim pēc iespējas ātrāk jābrīdina Rīgas ARO.
Visiem gaisa kuģiem jāziņo ikreiz, kad RĪGAS FIR jebkuras lidojuma fāzes laikā tiek sastaptas vai novērotas šādas parādības: mērens vai spēcīgs apledojums, mērena vai spēcīga turbulence, pērkona negaisi, kas ir neskaidri, apslēpti, nepārtraukti vai krasas līnijas veidā, krusa, vulkānisko pelnu mākonis un vēja nobīde zemos līmeņos, pat tad, ja tā gaisa kuģim paziņota iepriekš.
Gaisa kuģa novērojumi, izmantojot balss sakarus, jāziņo attiecīgajam ATS dienestam tajā laikā, kad novērojumi ir veikti, vai tik drīz pēc tam, cik tas praktiski ir iespējams.
VOLMET pārraides tiek raidītas nepārtraukti (H24) un atkārtoti atklātā tekstā angļu valodā.
Stacijas nosaukums |
Pazīšanas signāls Identifikācija (EM) |
Frekvence |
Raidīšanas periods |
Pakalpojumu sniegšanas laiks |
Ietvertie lidlauki/ helikopteru lidlauki |
REP un FCST saturs un formāts Piebildes |
---|---|---|---|---|---|---|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
RIGA |
RIGA VOLMET (A3E) |
127.655 (8.33 kanāls) |
H24 |
H24 |
RIGA International |
METAR+TREND, TAF, SIGMET |
VILNIUS |
METAR+TREND, TAF, SIGMET | |||||
TALLINN Ullemiste |
METAR+TREND, TAF, SIGMET | |||||
STOCKHOLM Arlanda |
METAR+TREND, TAF | |||||
MOSCOW Sheremetyevo |
METAR+TREND, TAF | |||||
MOSCOW Vnukovo |
METAR+TREND, TAF | |||||
ST.PETERSBURG Pulkovo |
METAR+TREND, TAF | |||||
HELSINKI Vantaa |
METAR+TREND, TAF | |||||
WARSAW |
METAR+TREND, TAF |
PIEZĪMES:
1. Ar 8.33 kHz kanālu atstatuma radioaparatūru neaprīkotiem valsts gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz/no AD Rīga, RIGA VOLMET FREQ ir 127.650 MHz.
2. SIGMET informācija tiks raidīta, ja būs izdots un pieejams attiecīgais SIGMET ziņojums. Pretējā gadījumā VOLMET raidīs “A/P NAME SIGMET NIL“.
3. Gadījumā, ja SIGMET ziņojums būs izdots, bet nebūs iespējams to apstrādāt automātiski, VOLMET raidīs“ A/P NAME SIGMET NUMBER UNREADABLE”. Lai saņemtu šo SIGMET, sazinieties ar ATC.
4. VOLMET pārraide tiek atjaunota, kad tiek saņemta jauna informācija (katru pusstundu - METAR, TAF (tai skaitā TAF AMD) vai SIGMET (tikai RĪGAS, TALLINAS un VIĻŅAS FIR).
Gaisa kuģiem ir iespēja saņemt VOLMET datu pārraidē. Šis pakalpojums tiek īstenots caur ACARS tīklu un to atbalsta gaisa kuģi, kas aprīkoti ar ARINC 623 atbilstošu ACARS.
D-VOLMET pārraides satur to pašu informāciju, ko balss VOLMET (tabula GEN 3.5.7). Balss VOLMET un D-VOLMET pārraides tiek atjaunotas vienlaicīgi.
D-VOLMET ir papildus pakalpojums, tāpēc iespējamu pakalpojuma traucējumu gadījumā NOTAM ziņojums netiks publicēts.
Table 3: GEN 3.5.8 SIGMET un AIRMET pakalpojumi
MWO nosaukums/atrašanās vietas indekss |
Pakalpojuma laiks |
Nodrošinātie FIR vai CTA |
SIGMET derīguma termiņš |
SIGMET INFO piemērotās specifiskās procedūras |
AIRMET INFO piemērotās procedūras |
Nodrošinātie ATS dienesti |
Papildus informācija |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
RIGA/ EVRA |
H24 |
RIGA FIR |
SIGMET/4 HR VA SIGMET/6 HR |
TC SIGMET netiek izdots |
AIRMET tiek izdots tikai laika periodā no 06-21 pēc UTC un no 03-21 pēc UTC no 1 APR līdz 15 NOV |
Riga ACC/APP/ TWR Liepaja AFIS |
SIGMET par SEV MTW, HVY DS/SS un AIRMET par MT OBSC, MOD MTW netiek izdoti meteoroloģisko apstākļu dēļ |
Vispārīgi
Lai nodrošinātu gaisa satiksmes drošumu, pilnvarotā meteoroloģiskā organizācija īsteno meteoroloģiskās uzraudzības un brīdinājumu pakalpojumuu. Pakalpojums sastāv no nepārtrauktas laikapstākļu uzraudzības Rīgas FIR, SIGMET ziņojumu izdošanas un AIRMET/GAMET koncepcijas īstenošanas. LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa ir nozīmēta veikt MWO funkcijas Rīgas FIR.
Ar Riga MWO/ACC ir saistīts Tulūzas vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs (VAAC Toulouse), un tas ir atbildīgs par nepieciešamās konsultatīvās informācijas nodrošināšanu. SIGMET ziņojumi par tropiskajiem cikloniem (TC SIGMET) netiek izdoti meteoroloģisku apstākļu dēļ.
Zonālie meteoroloģiskās uzraudzības pakalpojumi
SIGMET ziņojums tiek izdots, kad lidojumu līmeņos (neatkarīgi no augstuma) tiek novērota un/vai tiek prognozēta viena no sekojošām svarīgām meteoroloģiskām parādībām:
Sagatavojot SIGMET ziņojumu par vulkānisko pelnu mākoņiem (VA SIGMET), Rīgas MWO izmantos no Tulūzas VAAC saņemto informāciju.
AIRMET ziņojums tiek izdots, kad tiek novēroti un/vai tiek prognozēti sekojoši laika apstākļi, kas nav ietverti esošajā GAMET:
Visi SIGMET/AIRMET ziņojumi tiek izdoti atklātā tekstā, izmantojot ICAO saīsinājumus, un tiek numurēti secīgi katru dienu sākot no 0001 UTC. SIGMET/AIRMET ziņojumu darbības termiņš ir ne ilgāks par 4 stundām, izņemot vulkānisko pelnu SIGMET, kas var tikt pagarināts līdz 6 stundām. VA SIGMET ziņojumi tiek atjaunoti vismaz katras 6 stundas.
Rīgas MWO nosūta pašu izdotos SIGMET/AIRMET ziņojumus vietējiem ATS dienestiem (skatīt tabulu GEN 3.5.8), MWO, kuru atbildības zona ietver kaimiņu FIR, atbildīgajam reģionālajam OPMET centram (ROC UK) un Tulūzas VAAC gadījumā, ja izdots VA SIGMET ziņojums.
Brīdinājumu pakalpojums
a. Lidlauku brīdinājumi
Lai aizsargātu stāvošos un nostiprinātos gaisa kuģus vai citus piederumus, AD Rīga un AD Liepāja LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa izdod brīdinājumus, ja lidlaukā tiek novērotas vai tiek prognozētas viena vai vairākas sekojošas parādības:
Kvantitatīvie kritēriji, kā arī lidlauku brīdinājumu izdošanai nepieciešamie papildus kritēriji katrā lidlaukā tiek noteikti, vienojoties LVĢMC un brīdinājumu lietotājiem. Brīdinājumi tiek izdoti atklātā tekstā ar ICAO saīsinājumiem un tiek piegādāti atbilstoši adresātu sarakstam. Brīdinājuma darbības termiņš ir ne ilgāks par 6 stundām. Brīdinājums tiks atcelts, kad parādība vairs netiks novērota vai netiks prognozēta. Beidzoties darbības termiņam, brīdinājums automātiski tiek atcelts. Ja parādība turpinās, tiek izdots jauns brīdinājums ar nākamo kārtas numuru un tālāku darbības termiņu. Lidlauku brīdinājumu numerācija katru dienu sākas 0001 UTC, un katram lidlaukam tā ir atsevišķa.
b. Vēja nobīdes brīdinājumi
LVĢMC aviācijas prognožu nodaļa vēja nobīdes brīdinājumus sniedz tikai AD Rīga. Vēja nobīdes brīdinājumi tiek sagatavoti atklātā tekstā, izmantojot apstiprinātus ICAO saīsinājumus, un sniedz koncentrētu informāciju par ziņotu un/vai gaidāmu vēja nobīdes esamību starp skrejceļa līmeni un 1600 ft virs tā. Vēja nobīdes brīdinājums parasti tiek sagatavots vai, iepriekš izdotais brīdinājums, apstiprināts balstoties uz ziņojumu no gaisa kuģa.
Kad tiek prognozēti apstākļi vēja nobīdei pacelšanās vai nosēšanās trajektorijā zem 1600 ft augstuma, var tikt izdots brīdinājums “WS FCST” formā. Ja tiek saņemts ziņojums par vēja nobīdi no vismaz viena gaisa kuģa un esošie meteoroloģiskie apstākļi nosaka, ka vēja nobīde var būt sastopama, tiek izdots brīdinājums “WS REP” formā. Šādos gadījumos brīdinājuma termiņš nepārsniedz 3 stundas, parasti tas ir līdz 1 stundai. Ja pilots ir ziņojis par vēja nobīdi pacelšanās vai nosēšanās trajektorijā, bet esošie meteoroloģiskie apstākļi nav atbilstoši vēja nobīdes prognozei, brīdinājums (“WS REP”) tiek izdots ar vismaz 30 minūšu darbības periodu. Vēja nobīdes brīdinājumi tiek numurēti secīgi katru dienu no 0001 UTC. Brīdinājumi tiek savlaicīgi izplatīti Rīgas TWR/APP/ARO.
Lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides pakalpojums (ATIS)
ATIS pārraides ir pieejamas AD Rīga. ATIS pārraide sastāv no Regulas (ES) Nr. 923/2012, SERA. 9010 (b), ICAO 11. pielikuma 4.3.7. punktam atbilstošiem elementiem (tabula GEN 3.5.9). Katra pārraide iridentificēta ar ICAO alfabēta apzīmējumu. ATIS ziņojumiem piešķirtie apzīmējumi ir alfabētiskā secībā.
Table 4: GEN 3.5.9 Citi automatizētie meteoroloģiskie pakalpojumi, I daļa
Pakalpojuma nosaukums |
Pieejamā informācija |
Zonas, maršruta un lidlauka pārklājums |
Telefona un telefaksa numurs, e-pasta un mājas lapas adrese Piebildes |
---|---|---|---|
1 |
2 |
3 |
4 |
Lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides pakalpojums (ATIS -pārraide) |
Pārraidē iekļauta sekojoša informācija sekojošā kārtībā: a. starptautiskā lidosta “Rīga”; b. ielidošanas un izlidošanas indikators; c. kontrakta tips, ja komunikācija notiek izmantojot D-ATIS; d. ziņojuma apzīmējums; e. novērojums (izdošanas laiks) pēc UTC; f. paredzētais pieejas tips; g. izmantojamais skrejceļš; h. nozīmīgs skrejceļa virsmas stāvoklis; i. bremzēšanas efektivitāte; j. saķeres koeficients, ja pieejams; k. aizkavēšanās laiks, ja pieejams; l. pārejas līmenis; m. svarīga operatīvā informācija; n. piezemes vēja virziens un ātrums, ieskaitot nozīmīgas variācijas; o. redzamība; p. redzamība uz skrejceļa, ja piemērojama; q. esošie laikapstākļi; r. mākoņi, ja zemāki par 5000 pēdām un/vai CB/TCU; ja debesis ir satumsušas, tad vertikālā redzamība; s. gaisa temperatūra; t. rasas punkta temperatūra; u. QNH; v. jebkura pieejamā informācija par nozīmīgām meteoroloģiskajām parādībām*; w. TREND prognoze*; x. ATIS speciālie norādījumi. |
RIGA FIR, 60 NM diapazonā no starptautiskās lidostas “Rīga”. Vertikālais pārklājums ir no GND līdz FL 200. |
Tel: +371 67300864 (PIN code 2812) Fax: NIL Email: NIL URL: NIL |
Piezīme: Meteoroloģiskā instruktāža lidlaukā norādīta katra lidlauka sadaļā AD 2.
Pārraide ir nepārtraukta un atkārtojas, regulārie ziņojumi tiek izdoti katras stundas 20. un 50. minūtē (balstoties uz vietējām ziņām (MET REPORT)) un nepieciešamības gadījumā tiek atjaunoti (balstoties uz vietējām speciālajām ziņām (SPECIAL) un izmaiņām aeronavigācijas informācijā). Vietējo speciālo ziņu kritēriji norādīti tabulā GEN 3.5.3.
ATIS frekvence kanāls un darbības laiks norādīti AD 2 daļā tabulā EVRA AD 2.18.
Lidlauka rajona informācijas datu piegādes līniju automātiskās pārraides pakalpojums (D-ATIS)
Gaisa kuģiem ir iespēja saņemt ATIS datu pārraidē. Šis pakalpojums tiek īstenots caur ACARS tīklu un to atbalsta gaisa kuģi, kas aprīkoti ar ARINC 623 atbilstošu ACARS.
D-ATIS pārraides ir pieejamas tikai Rīgas lidlaukam. Balss ATIS un D-ATIS pārraides tiek atjaunotas vienlaicīgi.
Tā kā D-ATIS ir papildus pakalojums, iespējamu pakalpojuma traucējumu gadījumā NOTAM ziņojums netiks publicēts.
METEO INF pakalpojums
Ventspils starptautiskajā lidostā pilotiem pieejamas meteoroloģiskās informācijas pārraides (METEO INF).
Table 5: GEN 3.5.9 Citi automatizētie meteoroloģiskie pakalpojumi, II daļa
Pakalpojuma nosaukums |
Pieejamā informācija |
Zonas, maršruta un lidlauka pārklājums |
Telefona un telefaksa numurs, e-pasta un mājas lapas adrese Piebildes |
---|---|---|---|
1 |
2 |
3 |
4 |
METEO INF pārraide* |
Pārraidē iekļauta sekojoša informācija sekojošā kārtībā: a. lidostas nosaukums; b. novērojuma (izdošanas) laiks pēc UTC; c. piezemes vēja virziens un ātrums, ieskaitot nozīmīgas variācijas; d. redzamība; e. esošie laikapstākļi*; f. mākoņi, ja zemāki par 6000 ft, ja debesis ir satumsušas, tad vertikālā redzamība*; g. gaisa temperatūra; h. rasas punkta temperatūra; i. QNH; j. QFE; |
AD Ventspils aptuveni 110 NM diapazonā no starptautiskās lidostas “Ventspils”. Vertikālais pārklājums ir no GND līdz FL 095. |
Tel:+371 63607210 Fax:NIL Email: NIL URL: NIL |
METEO INF frekvences kanāls un darbības laiks norādīti daļā AD 2 tabulā EVVA AD 2.18.
Pārraides ir nepārtrauktas un atkārtojas, tiek izdotas regulāri katru minūti un atjaunotas pēc nepieciešamības, balstoties uz vietējām speciālajām ziņām. Kritēriji vietējo speciālo ziņu izdošanai norādīti tabulā GEN 3.5.3. Pārraides lidlauka darba laikā/ārpus darba laika balstītas uz pilnībā automātiskiem novērojumiem bez personāla līdzdalības. Tas jāņem vērā pilotiem, izmantojot šīs pārraides.
Figure 1. GAMET/AIRMET ZONAS